Mūsdienu sabiedrība nereti ir piesātināta ar dažādiem stereotipiem un stingriem uzskatiem, kas īpaši spilgti izpaužas brīžos, kad tiek vērtēti līdzcilvēki un viņu veiktās dzīves izvēles. Šie aizspriedumainie priekšstati mēdz būt tik fundamentāli nostiprinājušies mūsu apziņā, ka pat racionāli apsvērumi vai pamatoti fakti bieži vien nespēj tos pietiekami efektīvi mazināt vai pārveidot.
Katram indivīdam piemīt unikāls dzīves redzējums, un brīžos, kad šīs atšķirīgās perspektīvas saduras bez vēlmes saprasties, neizbēgami rodas dažādi aizvainojumi un komunikācijas barjeras. Tomēr situācija mainās, ja abas puses ir noskaņotas uz patiesu dialogu. Izrādot atvērtību un patiesu gatavību ieklausīties otra argumentos, gandrīz vienmēr ir iespējams izveidot tiltu starp atšķirīgajām pasaulēm, tādējādi atrodot kopīgus saskarsmes punktus un veicinot daudz dziļāku savstarpējo izpratni.
Lasi arī: Maestro Raimondam Paulam pārdomas mūža un gadumijas krustcelēs
Ja runājam konkrētāk, tad, kad izdzirdam vārdu ‘blondīne’, katram cilvēkam galvā var rasties pavisam citas domas. Kādam tas ir tikai matu krāsas apzīmējums, bet citam uzreiz nāk prātā dažādi stereotipi par raksturu vai intelektu. Bet jāatceras, ka šādi vispārinājumi bieži vien nav taisnīgi – matu krāsa nevar noteikt cilvēka gudrību, spējas vai personību.
Izstāstīšu, kāpēc tā ir.
Stereotipi bieži vien rodas no tā, kā mēs uztveram lietas, ko dzirdam apkārt — piemēram, no jokiem vai tam, kā cilvēki tiek attēloti filmās un televīzijā. “Blondīņu joki” jau gadiem ilgi ir bijuši populāri, taču, patiesībā, tie ir tikai aizspriedumi, nevis kaut kas, kas balstās uz īstiem faktiem.
Patiesībā matu krāsa nemaz neietekmē cilvēka intelektu vai spējas. Mēs visi esam atšķirīgi, un tas, kā mēs izskatāmies, nav rādītājs tam, kas mēs esam iekšēji. Vispārinājumi bieži vien var izrādīties maldinoši un netaisnīgi, jo katrs cilvēks ir unikāls.
Pastāstīšu vienu stāstu no reālās dzīves
Kādu dienu, braucot ar vilcienu, es Jelgavas stacijā pamanīju, kā iekāpa blondīne. Viņa uzreiz izcēlās starp visiem pasažieriem. Pirmā lieta, ko pamanīju, bija viņas eleganti izvēlētās kurpes un stilīgā kleita, kas kopā veidoja ļoti pievilcīgu un simpātisku tēlu. Viņa izskatījās mīlīga, bet vienlaikus viņas stāja un paša pārliecība lika saprast, ka viņa ir diezgan droša par sevi. Tas bija pirmais iespaids, kas radās, viņu ieraugot.
Viņa apsēdās netālu no manis, un es pamanīju, ka viņa austiņās klausījās “Nightwish”. Es uzreiz nodomāju, ka katram cilvēkam ir sava muzikālā gaume, un nav nepieciešams par to diskutēt. Tas, kas patīk vienam, nebūt nav tas, kas patiks citam, un tas ir pilnīgi normāli. Katram cilvēkam ir savi mūzikas žanri un izpildītāji, kas viņu iedvesmo un uzrunā.
Bet stāsts vēl nebija beidzies. Pēkšņi viņa izņēma telefonu, un sākās saruna, kuru es, pat negribot, noklausījos. Un tas, ko viņa teica, bija kaut kas tāds, ko es vēl ilgi atcerēšos.
Un tad, nākamajā mirklī, viņa izņēma grāmatu, kas, šķita, bija japāņu valodā. No malas izskatījās, ka viņa šo sarežģīto valodu lasa bez jebkādām grūtībām! Es biju diezgan pārsteigts, jo, atzīsimies, japāņu valoda nav nemaz tik viegla – to apgūt prasa daudz laika un pūļu.
Visbeidzot, viņas lasīšanu pārtrauca telefona zvans. Protams, klausīties citu sarunās nav pieklājīgi, bet viņa bija tik tuvu, ka nu jau nevarēju izvairīties no dzirdēšanas.
Pēc tam tiek uzsākta saruna:
Jā, tieši tā. Barošanas bloks piestiprinās pie sistēmas bloka aizmugures ar četrām skrūvēm. Bet ko tu īsti domā ar “uz kurieni”?
Uz mātes plati vai cieto disku. Bet jā, kāpēc vispār ķēries pie datora, ja neesi pilnīgi pārliecināts, ka vari to izdarīt?
Nolika klausuli, pamanīja, ka esmu nedaudz pārsteigts, un tūlītēji novērsos. Viņa gan piebilda:
– Tikai mieru, mani mati ir balināti, – viņa pasmaidīja un piebilda.
Šī stāsta galvenā mācība ir vienkārša – nekad neizdari secinājumus par cilvēku, balstoties tikai uz tā ārējo izskatu!
Ja mēs visi koncentrētos tikai uz ārējo, mēs palaistu garām to, cik dažādi un interesanti cilvēki var būt savās personībās, pieredzē un pasaules uztverē. Reizēm tas, ko redzam uzreiz, var būt maldīgs, un tas, kas šķiet virspusē, var slēpt patiesas vērtības un talantus.
Kā jums šķiet – vai arī jūs kādreiz esat saskārušies ar līdzīgu situāciju? Būtu interesanti dzirdēt jūsu domas, tāpēc droši padalieties ar savu viedokli komentāros!
